Brauciena apraksts

Laikā no 18.07.-27.07.02 „Rīgas Skolēnu pils” sporta tūrisma un klinšu kāpšanas pulciņa audzēkņi pabija Somijā, lai izmēģinātu spēkus uz īstām klintīm.

Ir jauki protams kāpt pa mākslīgām sienām sporta zālē vai paretam aizbraukt uz kādu Latvijā iespējamām kāpšanas vietām brīvā dabā. Bet, ja to dara gadu no gada, Īsti nezinot kā ir kāpt pa Īstām klintīm, tad drīz vien sāk apnikt. Katram vajadzīga motivācija trenēties, it sevišķi bērniem un jauniešiem.

Gadu atpakaļ pa ausu galam dzirdēju, ka ceļš līdz Somijai nav nemaz tik dārgs, tikai vajag izvēlēties pareizo transportu, prāmi un tas jau ir pats galvenais. Pārtiku no Latvijas, plītiņu līdzi un arī tas vairs nav dārgi.

No rīta 9.00 jau izbraucām no „Rīgas Skolēnu pils”, tā kā prāmis tikai 18.00, tad ieplānota tika Tallinas vecpilsētas apskate. Garo rindu dēļ uz robežas Tallinas apskate izpalika, toties uz prāmi paspējām. Drusku tā kā baidījos, vai tik viss būs kārtībā ar bagāžu, kā nekā - pāris kastes ar pārtiku (18 cilvēkiem uz 10 dienām). Ieraugot smaidīgo šoferi uznākam no auto transportu novietnes, sapratu, ka viss ir OK.

Tā kā Helsinkos prāmis ienāca 21.30, bet līdz mūsu mērķim - Olhavas klintīm ir ap 200km, tad lētākais variants ir nakšņot uz prāmja un dabūt vēl agrās brokastis (zviedru galds). Pulksten 7.00 jau no kuģa kāpjam nost un jauniešiem brīvais laiks, lai apskatītu Somijas galvaspilsētu - Helsinkus. Helsinkos tūristiem ir lieliska iespēja - apskatīt pilsētu pārvietojoties ar zaļiem divriteņiem, kuri novietoti vairākās pilsētas vietās, turklāt par velti. Jāsaka gan, ka grupai riteņus vienviet tik daudz grūti dabūt.

Kamēr jaunieši veic pilsētas apskati, info centrā centos iegūt maksimāli daudz informācijas. Ļoti daudz dažādus bukletus var dabūt par velti, bet tomēr bez 2 kartēm - Helsinku apkārtnes un Kouvolas (Olhavas klintis) būtu grūti iztikt. Līdz ar to 12Ls tika atdoti par 2 kartēm.

Pēcpusdienā devāmies ceļā uz Olhavas klintīm, kas atrodas 15km no Valkealas neliela ezera krastā. Šī ir Somijas DA daļa, kurā atrodas ļoti daudz ezeru, tāpēc tiek dēvēta par „Ezeru zemi”.

Apmetāmies kalniņā pretī klintīm ezera otrā krastā. Protams, var arī apmesties pie pašām klintīm, bet tā kā esam padaudz (18) un jauniešiem patīk paklaigāt, tad labāk ļaut dažiem vietējiem somiem, kas pa brīvdienām atbraukuši pakāpt, nejusties kā ...

Somijā tā ir parasta lieta, ka krastā stāv nepiesieta laiva, lai klinšu kāpējiem būtu iespēja kāpt arī tos maršrutus, kas atrodas virs ūdens vai no saliņas. Pierasta lieta, ka daudzās vietās ierīkotas mazas atpūtas mājiņas, kur pārlaist nakti ceļotājiem, iekārtota ugunskura vieta un blakus gan panna, gan cirvis. Neviens to neuzmana, nevienam nav jāmaksā. „Droši ņem, lieto, tikai atliec atpakaļ”, - tāda ir somu nostāja.

Trīs dienas pēc kārtas kāpšana. Tik daudz kā pēcpusdienas pelde, pusdienas un atkal kāpšana. Dažs jau sūdzas, ka pirksti sāp, kājas sāp, bet kad tad atkal būs tāda iespēja pakāpt?!

Maršruti ir ļoti dažādi. Var atrast gan iesācējiem, gan veiklākiem kāpējiem. Tā kā jaunieši pirmo reizi uz Īstām klintīm, tad drošības pēc pirmās dienas kāpšana notiek ar augšējo drošināšanu, izmantojot gan jau klintī esošos āķus, gan savas atsaites. Vietējie somi, gan pārsvarā kāpa ar apakšējo drošināšanu, lai gan jāsaka, ka tik veikli viņiem tas neveicās.

Veiksmīgākajiem kāpējiem izdevās pievarēt 5+; 6+. Visveiksmīgāk no jaunākajiem kāpējiem gāja Elzai Kalniņai (10.g.) uzkāpjot pa maršrutu 6- , Adelei Simsonei, Jolantai Šustei 5+, bet Valdis Vintišs un Jānis Grotups izkāpa 6, bet 7- palika nepievarēts.

Nelielai atslodzītei ieplānots arī pārgājiens. Par laimi gan jāsaka, cik labi, ka Somijā ir ļoti daudz lielas mellenes, jo dežurantu aizgulēšanās dēļ šis rīts visiem palika bez brokastīm. Izgājām saulainā laikā, bet jau pēc pusstundas sāk tā kārtīgi līt. Ejam pa kartē iezīmētu tūristu taku, kas šeit nav retums. No skatu torņa paveras skaists skats uz tā dēvēto „Ezeru zemi”, vairākās vietās ierīkotas laipiņas, telts vietas, kas dažiem saistījās ar lielu kapu uzbērumu. Dažās apskates un atpūtas vietās var parakstīties grāmatā, ko protams daudzi arī izdara. Vienīgi skaistās ainavas traucēja lietus un tukšais vēders. Toties nometnē šoferītis un Gundars mūs sagaida ar svaigi ceptām zivīm.

Daudz mēs bijām dzirdējuši, ka Somijā ir daudz zivju un cerībā, ka būs, tika paņemti makšķerēšanas piederumi. Sākumā likās ka Olhavas ezerā zivis nedzīvo, jo pilnīgs klusums, nevienas skaņas, bet pēc 11 līdakām un daudziem asariem šaubas vairs nebija. Somijā droši var ķert zivis, izņemot ar tīkliem un speciāli norādītos ezeros. Blakus ezerā, kurš atrodas 300m no Olhavas klintīm mīt arī vēži, kurus var redzēt vakaros ložņājam pa akmeņiem.

Ir vēl divas dzīvnieku sugas par kurām jābrīdina apmetoties pie Olhavas klintīm. Tās ir skudras, kuras apmetušās visur kur vien iespējams un zosis, kuras vakaros ar savu ķērkšanu neliek miera. Tomēr odi, par kuriem tik daudz ir visur brīdināts, salīdzinoši bija liels retums.

Atlika tik vēl viena dieniņa kārtīgi izkāpties un nu jau jābrauc prom. Izkāpušies, mellenes un zivis saēdušies braucām apskatīt arī kādu pilsētu. Tā kā Kauvola ir pa ceļam un atzīmēta kā liela pilsēta, tad pāris stundas apskatei. Cenas Somijā nav no mazākajām: maize 0.60Ls kukulītis, kafijas tasīte 1Ls, pārējās cenas vairs nebija vēlēšanās skatīties. Kouvolā ir iespēja trenēties arī telpās, bet apskatīt to gan neizdevās.

Šodienas mērķis ir izmēģināt Rollarit klintis, kas atrodas Helsinku pilsētas teritorijā un atrast nakšņošanas vietu. Klintis atradām, tās ir 7-12m augstas, dažādas grūtības ap 20 maršrutiem. Tika izmēģināta arī kāpšana ar apakšējo drošināšanu. Vietējie Somi informēja par nakšņošanas iespējām klinšu tuvumā. Sākumā bija paredzēts apmesties pie klintīm, bet tur nav labākā vieta telšu celšanai (blakus šoseja, brikšņainā mežā), tāpēc apmetāmies pāris km uz jūras pusi pie ezera un skatu torņa. Zeme pieder pilsētai un netraucējot vietējos, droši var apmesties. Pirms gulētiešanas kārtīgi izkāpāmies Rollavit klintīs un vēlā vakara stundā devāmies pie miera - cits teltī, cits skatu tornī.

Pēdējā diena, kārtīga izklaides diena. Tika apmeklēts gan zooloģiskais dārzs, kas atrodas uz pussalas un uz kuru pārcēlāmies ar kuģīti, gan slavenais ūdens atrakciju parks Serēna. Bez traumām tomēr neiztikām, ja ne kāpjot pa klintīm, tad pa slidenajām Serēnas trepēm tika traumēts kājas mazais pirkstiņš un atrakcijas Baibai beidzās ar 7 šuvēm un 80Ls. Tas nozīmē, ka apdrošināties Somijā tiešām ir ieteicams, ja vien negrib par 20min ārsta darba samaksāt palielāku summiņu.

Pēdējā nakts, aizvien mazāk teltis, vairāk tornī nakšņotāji un 4.30 no rīta ceļš mājup, jo 8.00 jau atiet prāmis.

Secināju, ka Somija nesanāk nemaz tik dārgi, ja iepriekš labi saplāno, bet kāpt var daudz un dažādi. Apmeklētas tika tikai divas, lai gan populārākās Somijas kāpšanas vietas, bet droši vien vēl daudz un dikti, kur vērts aizbraukt.

Kopumā brauciens vienam bērnam izmaksātu 78,-Ls, bet pateicoties „Rīgas Skolu valdes” atbalstam un pulciņa pārtikas ietaupījumiem no iepriekšējās nometnes, katram izmaksāja tikai 38,-Ls.

Izmaksas (18 cilv. grupai)
Apdrošināšana(+riska gr.)	62,94 Ls
Transporta apdrošināšana – zaļā karte(IVECO)	65,-Ls
Šofera dienas nauda	100,-Ls
Prāmja biļetes („Nordlandia”)	372,-Ls
Degviela	60,-Ls
Kartes	12,-Ls
Zoo un kuģītis	80,- EUR
Gāzes baloni(4gab.)	12,-Ls
Pārtika	60,-Ls(+ nometnes ietaupījumi)
Nometnes krekliņi	54,-Ls

Speciāli šim braucienam tika iegādātas 2 virves(100m un 52m) 130,-Ls
Vairāk inormācijas par kāpšanas iespējām Somijā iegūsiet apmeklējot slouppi.net

© Inga Liepiņa 2002