Magic Islands
Norvēģija

The Magic Islands...

tautā sauktas par Lofotu salām, kas atrodas Norvēģijas piekrastē 200 km aiz Ziemeļu polārā loka. Vēlme uz turieni aizbraukt aizsākās jau gadus trīs atpakaļ, bet kaut kā visu laiku nesanāca. Šogad tā piepildījās. Protams, nebraucām apskatīt tūrisma objektus, bet kāpt dažādus klinšu maršrutus nedaudz savādākā gaisotnē kā pierasts. Lūk dalībnieku iespaidi:

Rolands

Daily weather Neticiet reklāmas bukletiem, Lofotu salās lietus līst katru dienu, nu labi ar dažiem patīkamiem izņēmumiem. Ja ir vēlme pamācīties kāpt pa plaisām, iekšējiem stūriem, ar saviem "dzelžiem" (ieliktņi, frendi,..), tad Lofotu salas ir īstā vieta. Ja reiz ieliktnis ir iemānīts plaisā, tad tas arī turēs. Vairumā maršruti ļoti loģiski un saprotami, kur tad no iekšējā stūra ar plaisu nomaldīsies, protams, ja to maršrutu izdodas atrast. Bieži pieejas klinšu sienai ar maršrutiem un to atrašanās vieta aprakstīta: "pa labi no acīmredzama plaukta, pa kreisi no liela akmens, utml." bez jebkādas apvidus kartes vai shēmas. Tā kā pastaiga pa purvu, purvainu slapju mežu, un tas viss 30-450 nogāzē, garantēta. Mellenes sienas vidu, tieši maršrutā, vienīgajā plaisā pa kuru var tikt uz augšu nav retums. Un vispār "zaļuma", mitruma un dubļu uz sienām netrūkst, kāds no šis trijotnes noteikti maršrutā parādīsies. Baltās sūnas neņemt!!! tās neturas pie sienas :))) Ļoti plašas boldringa iespējas, tā kā ir iespējas izkāpties tā arī netiekot augstāk par 5m.
Ak jā, no rītiem nevienam, ne kur nav nesteidzas, iziet maršrutā var arī pl.17:00, tumšs nepaliek - nesagaidīsiet. :))

Raita

Lofotu salas ir vieta pašā „zemes malā”, kur nav vietas ierastajai lietu kārtībai, steigai un detalizētiem plāniem.
Taču, ja laiks ir tikai tik, cik tas ir, tad, protams, gribas izmēģināt kāpšanu visās kartē atzīmētajās vietās, lai nepalaistu garām kaut ko patiešām interesantu. Tā kā kāpšanas iespējas salās ir patiešām plašas, tad liekas, ka šoreiz no lielā piedāvājuma iestājas pretēja reakcija – neziņa, kurā virzienā tad īsti doties? Ko šodien kāpjam? Šķiet ieceres mainās ik pa pus dienai, saprotot, ka faktiskie laika apstākļi ne tuvu neatbilst prognozētajiem.
Tomēr mērķis - pakāpt atvaļinājuma laikā - ir realizēts.
Lielākais sasniegums – kāpiens nacionālajā kalnā Stetind, ko paveicam pirmajā dienā. Lielākā neveiksme – atkāpjamies no ievērojamās Lofotu salu virsotnes Vågakallen to pašu laika apstākļu dzīti. Neveiksmes sajūtu vēl vairāk uzkurina pēcpusdienas saule zilajās debesīs, kas mūs sveic atgriežoties nometnē pēc visai riskantās noejas lietū pa sīkiem un slīpiem zāļainiem plauktiem.
Citādi – skaista vieta, kur baudīt tradicionālās kāpšanas priekus: visādu izmēru plaisas, iekšējie stūri, slīpas plaknes, fantastiski dabas skati visos virzienos. Kā piedzīvojums jāuztver maršrutu atrašana klinšu masīvos un nokļūšana līdz tiem; jo slapjākas kļūst kājas pa purvu brienot, jo tuvāk klinšu siena.

Oļģerts

Kopumā kāpšana ir patīkama, tīrie "trad" maršruti, gan īsie 1-4 virves, gan arī garie līdz pat 12 virvēm vai pat vairāk. Trūkumi manuprāt ir maršrutu nevienmērīgums pa virvēm, bet tas acīmredzot ir ne tikai vietēja problēma, tas ir visur. Izņemot dažus maršrutus plaisas ir tīras un tiešam sagādā kāpšanas baudu, neskatoties uz samērā grūtiem un nepatīkamiem piegājieniem pie maršrutu sākumiem un trūcīgo informāciju. Lieliskas iespējas gan apgūt, gan uzlabot tradicionālas kāpšanas spējas, gan plaisu kāpšanas tehniku, Lofoten Islands jo lielākoties maršruti seko plaisu sistēmām, kas paver iespēju plaši (ar nelieliem izņēmumiem) izmantot drošināšanas inventāru. Savukārt tā saucamie "poor protection” maršruti liek tevi saņemties un paļauties uz tavu kāpšanas prasmi un drosmi. Pateicoties nedraudzīgiem laika apstākļiem atklājas pašu nespēja vai arī nevēlēšanos ātri reaģēt uz izmaiņām un pielāgoties, kāpt jebkuros laika apstākļos. Man personīgi nepatika kāpt pa slapjām klintīm, kaut arī ja saņemties un veltīt tam pastiprinātu uzmanību, vismaz maršrutos ko esam kāpuši (līdz 6 gr. kat.), šīs process ir kontrolējams, bet absolūti nebaudāms tāpat kā nepatīkams darbs, kas vienkārši ir jādara. Daba paver lieliskas iespējas boldringam un mežonīgas iespējas tiem kas vēlas kāpt pirmgājienus, atliek tik vien izvelēties savu akmeni vai plaisu sistēmu un uz priekšu! Vismaz tāds iespaids palika pēc dienvidu salu un Tysfjorda rajona apmeklējuma. Kādreiz atgriežoties gribētos mēģināt Stetind Z sienu, 7 gr. kat. klasikas un iespējams ko jaunu uz Eidetind un sienām redzētām uz dienvidu salas. Tik vien ka jāuzaudzē muskuli un jāsaplāno vēl vienu braucienu uz Norvēģiju pēc teiksim gadiem 2-3, varbūt... Bet jā, un protams Storpilarren uz Vågakallen.

Normunds

Šķiet viss pateikts jau iepriekš. Jo vairāk laika paiet kopš atgriešanās, jo pievilcīgākas paliek atmiņas un parādās vēlme atgriezties. Informācijas laikmets padara savu un internetā parādās jauni apraksti aizpildot baltos plankumus, kas mums bija dodoties šajā ceļojumā. Sameilojoties pirms brauciena ar kādu norvēģi par iespējām uzkāpt Eidetind kalnā atbilde bija: „no topos exist for these mountains, at least not digitally. On the attached gif's I have indicated the most obvious options, but beyond this you'll just have to find your own way. That's part of the North Norwegian experience!” (tulk. Šim kalnam neeksistē maršrutu apraksti, vismaz ne digitāli. Pievienotajos failos esmu iezīmējis acīm redzamākās iespējas, bet bez tā jums būs jāmeklē savi ceļi. Tā ir daļa no Norvēģijas pieredzes.) Atsūtītajā failā bija topogrāfiskā karte ar augstuma līknēm pa kurām iezīmēti esošie maršruti kā nelielas svītriņas. Tam bija sava sāls, jo tu kāp maršrutu kā pirmgājējs, nezinot, kas sekos nākamajā virvē. Man tas patika.
Pirms došanās daudzi jautāja vai tad Lofotu salās vispār ir kur kāpt, jo tas vairāk pazīstams kā zivīm bagāts makšķerēšanas nostūris. Bija dīvaini redzēt, ka tādā „pa....” (zemes nostūrī) un nemaz ne lētā valstī var pulcēties tik daudz kāpēju. Uz klasiskajiem maršrutiem labos laika apstākļos vienmēr ir pāris sasaites. Lofoten Islands Esot Henigsverā, neaizmirstat iegriezties Klatrekafe vietā, kur pa vakariem pulcējas kāpēji. Tur var nobaudīt labu, bet dārgu maltīti un alu, nomazgāties dušā, iegādāties trūkstošo inventāru. Kopumā bija jau labi, protams, palika parādi – neizkāpti maršruti, bet visu jau nevar izpildīt pirmajā reizē. Lofotu salas, Eidetind-Stetind rajons noteikti nav sliktākā vieta pasaulē, kur kāpt un pavadīt atvaļinājumu un, ja vēl paveicas ar laika apstākļiem...

Noderīga informācija:

Vienīgā grāmata par maršrutiem pieejama internetā vai vietējās grāmatnīcās un Henigsvēras inventāra veikalā Climbing in the Magic Islands (Ed Webster)(ISBN 82-993199-0-0)
home.no.net/forer/index.html
www.stetind.nu/html/klatring.html
www.svane.net/lofoten/
www.rockfax.com/areas/area.php?id=1007
Lofoten Classics 6,52 EUR
Stetind South Pillar Free
Ja braucat no Zviedrijas puses un saprotat skandināvu valodas – laikam vietas sporta kāpšanai www.borrbult.nu