Kas tas tāds?

Daudzi uzdos sev šo jautājumu, jo 26.10.2002. Olimpiskajā hallē Skonto ir izsludinātas Latvijā pirmās sacensības DYNOkāpšanā.

Zināmā mērā tas ir boldringa vai īso distanču sacensību paveids, atvasināts no vārda Dynamic climbing. Jūs domājat, ka nekad to neesat darījuši? Kad jūsu spēki ir galā, jūs izmisīgi mēģiniet aizlēkt līdz nākamajai aizķerei – un tieši šajā brīdī jūs izmantojat dinamisku kustību. Dažreiz palēkties līdz aizķerei ir vieglāk neka to aizsniegt statiski. Un tieši tāpēc Kalnkāpēju sporta centrs organizē sacensības dinamiskajā kustībā.

Šis paveids strauji iekarojot popularitāti Amerikā. Tā, piemēram, Kolorado Tevas Kalnu spēlēs 200 dalībnieku veikumu vēroja 3000 skatītāju, bet žurnāls “Adventure” to raksturoja kā potenciāli jaunu un lielu kāpšanas sporta veidu, kas var padarīt kāpšanu līdzvērtīgu skeitbordam pēc publicitātes un popularitātes. Kā veiksies mums mēs redzēsim 26.oktobrī.

Bet nu neiedziļinoties sacensību noteikumos (sk. zemāk) nedaudz par pašu dinamisko kāpšanu. Veicot dinamiskus lēcienus vai roku pārtvērienus ir svarīgi satvert aizķeri tā saucamajā “nāves punktā”. Tas ir bezsvara moments, kad ķermeņa smaguma centrs vairs neceļas uz augšu, bet arī vēl nekrīt lejā. Tā kā rokai ir nedaudz jāpielāgojas aizķerei, tad vislabāk ir satvert to mirkli pirms “nāves punkta” nedaudz saliektās rokās. Dinamiski kāpjot tik pat svarīga kā roku darbība ir arī kāju novietojums un to izmantošana. Jūsu kājas ir daudz stiprākas par rokām. Parasti dinamiskās kustības uzsāk iesēžoties uz kājām. Tieši kājas ir dinamiskās kustības spēks, bet rokas nosaka kustības virzienu. Svarīgs ir arī attālums starp rokām un kājām. Teorētiski, jo šis attālums ir mazāks, jo lielāku spēku ir iespējams radīt. Savukārt samazinoties attāluma rodas problēmas ar spēka pielietojuma virzienu. Risinājums ir brīdi pirms grūdiena uz kājām pievilkties ar rokām pie aizķerēm. Šie sīkumi prasa laiku, lai tos apgūtu, bet var lieki noderēt ne tikai sacensībās.

Īsumā pieci galvenie pamatprincipi ir:

• Pēc iespējas maksimāli izmantot kājas
• Rokas izmantot galvenokārt, lai iegrozītu ķermeni un noteiktu virzienu
• Vienreiz iesēsties un izpildīt kustību
• Ticēt savām spējām
• Nelēkt pārāk augsti

Ja jūs ievērosiet šos baušļus, kas zina, varbūt jūs būsiet čempions.

Pēc Better Bouldering by John Sherman How to dyno by Wills Young (Climbing No168) materiāliem

© Normunds 2002

DYNOCLIMBING SACENSĪBU NOTEIKUMI

1. Vispārīga daļa

1.1. Dynoclimbing (Dymamic climbing) sacensības sastāv
 no vairākiem superīsiem maršrutiem, kas izvietoti uz
 vienas sienas. Organizatoru noteiktā laikā dalībniekam
 jāizkāpj pēc iespējams lielāks maršrutu skaits. Par 
 katru izkāpto maršrutu dalībnieks saņem noteikto punktu
 skaitu atkarībā no maršruta grūtības. Uzvar dalībnieks
 ar lielāko punktu skaitu.

1.2. Visus maršrutus jākāpj  bez virvēm. 

1.3. Dynoclimbing sacensības sastāv no divām vai trijām
 kārtām – atlase, pusfināla un fināla;

1.4. Uz sienas ir iepriekš noteiktas starta pozīcijas
 no kurām jāsāk mēģinājums. Tās sastāv no vienas līdz
 trijām fiksētām un atzīmētām pozīcijām kājām un rokām.
 Šīs starta pozīcijas ir skaidri atzīmētas. 

1.5. Pie Finiša aizķerēm ir piestiprināta norāde ar
 iegūstamo punktu skaitu

2. Apskates periods

2.1. Speciāls apskates laiks netiek piešķirts, jo apskates
 periods ir daļa no laika, kas piešķirts maršruta veikšanai

2.2. Dalībniekam jāpaliek nozīmētajā apskates laukumā
 apskates perioda laikā. Tiem nav atļauts kāpt uz kāpšanas
 sienas vai nostāties uz jebkāda inventāra vai paaugstinājuma.
 Dalībnieki nedrīkst sarunāties jebkādā veidā ar personām
 ārpus apskates laukuma. Tie var tikai lūgt skaidrojumu no
 galvenā tiesneša vai maršruta tiesnešiem. Pieskaršanās
 aizķerēm lecot tiek uzskatīta kā disciplināro noteikumu
 pārkāpšana un dalībnieku par to var diskvalificēt.

3. Kāpšanas kārtība

3.1. Pie izlozes katram dalībniekam tiek dots tā starta laiks

3.2. Dalībniekam ir jāpiesakās pie tiesneša 10 minūtes
 pirms starta un jāveic sagatavošanas startam
 (jāuzvelk klinšu kurpes u.c.)

3.3. Pēc izlozes visi dalībnieki tiks informēti par
 sacensību noteikumiem

3.4. Dalībnieku kāpšanas ilgums tiks noteikts sacensību dienā

3.5. Katram maršrutam būs skaidri noteiktas starta un finiša
 aizķeres ar maksimāli iespējamajiem punktiem pie tām

3.6. Dotajā laika periodā dalībnieks var mēģināt maršrutus
 tik reizes cik viņš/-a vēlas. 

3.7. Katra perioda sākumu (un beigas) jāpaziņo ar skaidru un
 skaļu signālu. Atskanot signālam dalībniekiem, kas kāpj,
 jāpārtrauc kāpt

3.8. Problēmu – maršruta mēģinājumu uzskata par sāktu, kad
 visas ķermeņa daļas ir atstājušas zemi

3.9. Laika perioda pēdējās minūtes sakumu paziņo ar noteiktu
 signālu

3.10. Aizķeru, kuras var aizsniegt no zemes, tīrīšanai var
 izmantot birstītes. Šim mērķim var izmantot tikai birstītes,
 kuras nodrošina organizatori un kas ir pieejamas pie katra
 problēmu – maršruta. Jebkāda personīgā tīrīšanas sistēma
 ir aizliegta.

3.11. Katrā nākamajā kārtā dalībnieki startē apgrieztā secībā
 pēc iepriekšējās kārtas rezultātiem

4. Mēģinājuma beigas

4.1. Mēģinājums uzskata par veiksmīgu, kad finiša aizķere ir
 noturēta ar abām rokām un tiesnesis skaidri paziņo "kārtībā".
 Šajā gadījumā dalībnieka rezultātam pieskaita iegūtos punktus
 par attiecīgā maršruta veikšanu

4.2. Sacensību  kārtā dalībnieks vienu maršrutu var veikt tikai
 vienu reizi;

4.3. Katra reize pēc mēģinājuma sākuma, kad kāda no kājām
 pieskaras zemei, nesasniedzot finiša aizķeres, tiek uzskatīta
 par neveiksmīgu mēģinājumu

4.4. Dalībnieku apstādinās, ja viņš pārkāps ierobežojumus vai
 lietos aizliegtas aizķeres

5. Rezultātu noteikšana pēc katras kārtas

5.1. Pēc katras kārtas dalībnieku rezultāti jāsarindo vadoties
 pēc sekojošiem kritērijiem:

 	A) Pēc lielākās punktu summas.
	B) Pēc kopējā mēģinājuma skaita
 (šis kritērijs tiks ņemts vērā tikai, ja dalībniekiem ir
 vienāds rezultāts).

5.1. Kopējais punktu un mēģinājumu skaits nepārnesās
 uz nākamo kārtu

5.2. Vienāda rezultāta gadījumā pusfinālā vai finālā,
 jāņem vērā veiksmīgu iepriekšējo kārtu rezultāti,
 izmantojot atpakaļ skaitīšanas procedūra.

6. Kvotas katrai kārtai

6.1. Pusfināls: fiksētai kvotai pusfinālam jābūt 16, finālam 8.
 
6.2. Ja šīs kvotas tiek pārsniegtas vienādu rezultātu gadījumā,
 ņemot vērā iepriekšējās kārtas rezultātus, tuvākais dalībnieku
 skaits fiksētajai kvotai (skaitot no lejas un augšas)
 kvalificējas nākamajai kārtai. Kad fiksētā kvota ir vienāda
 kā skaitot no augšas un apakšas kvotai, dalībnieku skaits,
 kas atbilst lielākai kvotai kvalificējas nākamajai kārtai.